Slīpēšana ir plaši izmantota metāla griešanas metode, galvenokārt apstrādājot cietus materiālus, kurus ir grūti sagriezt ar tradicionālajiem instrumentiem un materiāliem, kuriem nepieciešama augsta virsmas kvalitāte un izmēru precizitāte. Līdz ar liela skaita jaunu materiālu parādīšanos un detaļu precizitātes izmantošanu, kvalitātes prasības, slīpēšanas apstrādes pielietojumi ir palielinājušies vairāk nekā citas tradicionālās apstrādes metodes. Slīpēšanas procesā liela nozīme apstrādē ir abrazīvo daļiņu izmēram, formai un sadalījumam. Tomēr kaļamā metāla apstrādēslīpripair strauji bloķēts un pasivēts, kā rezultātā tiek saīsināts slīpripas kalpošanas laiks. Lai izvairītos no slīpripas aizsērēšanas un pasivēšanas un ražošanas negatīvās ietekmes, ir jāanalizē slīpripas aizsērēšanas mehānisms un cēlonis.
1. Abrazīvu šķembu veidošanās
Slīpēšanas process ir paredzēts augstākas virsmas kvalitātes un precizitātes iegūšanai, izgriežot noteiktu daudzumu sagataves materiāla, un parasti izmantotais instruments ir slīpripas. Slīpēšanas disks ir vaļīgs korpuss, kas izgatavots no abrazīviem materiāliem, un tas ir savienots ar blīvējumu, žāvēšanu un saķepināšanu, un tā viena abrazīvā daļiņa ir niecīga griešanas maliņa ar lielu negatīvu priekšējo leņķi un neasu griešanas malas rādiusu. Ātrgaitas kustības abrazīvs pēc slīdēšanas, aršanas sagatavē, griešanas slāņa materiālam ir acīmredzama slīdēšana gar bīdes virsmu, veidojot īsas un plānas skaidas, šīs skaidas slīpēšanas zonā tiek uzkarsētas līdz ļoti augstai temperatūrai, pēc tam tiek oksidētas un izkusis un sacietējis daļiņu sfērā, uz sfēras virsmas ir daži dakšu zari, ir galvenā slīpēšanas šķeldas forma. Slīpējot skābes izturīgo nerūsējošo tēraudu Cr20Ni24Si4Ti, tiek konstatēts, ka liels skaits sfērisku slīpēšanas šķembu kopā ar lenti, šķembām un pelniem, daudzas šo slīpēšanas skaidu daļas tiks iepildītas slīpripas stomās, piestiprinātas. uz abrazīvā materiāla apkārtni, izraisot slīpripas aizsērēšanu, kā rezultātā samazinās slīpēšanas precizitāte, sadedzināt apstrādājamo priekšmetu un saīsinot slīpripas kalpošanas laiku.
2. Slīpripas aizsērēšanas veida un mehānismu analīze
2.1 Slīpripas aizsērēšanas veidi
Slīpripas aizbāžņu veidi ir iegultā tipa, līmējošā tipa un jaukta tipa. Iegultā tipa aizbāžņi ir aizbāžņa stāvoklis, kad abrazīvā mikroshēma tiek ievietota slīpripas darba virsmas spraugā. Līmējošā aizbāžņa ir aizsprostošanās stāvoklis, kurā abrazīvās skaidas tiek sapludinātas uz abrazīvām daļiņām un saistvielas. Jauktā tipa aizbāžņi ir gan iegultā tipa aizbāžņi, gan līmējošā tipa aizbāžņi.
2.2. Iegultā tipa pieslēgšanās mehānismu analīze
Ārējie faktori: slīpēšanas apstrādei ir ļoti svarīga iezīme, vispārējais Fy/Fz ir lielāks par 2 ~ 10, jo cietāks ir sagataves materiāls, jo mazāka ir plastiskums, jo lielāka attiecība, slīpēšanas laukums zem spēcīga pozitīva spiediena, slīpēšana skaidas tiek mehāniski iespiestas spraugā uz slīpripas virsmas. Abrazīvās skaidas izslīd gar abrazīvo graudu priekšpusi, un lokālajā zonā abrazīvo graudu priekšā uzkrājas vairāki abrazīvo šķembu slāņi. Slīpripas ātrgaitas rotācijas rezultātā aiz abrazīviem graudiem veidojas gaisa plūsmas virpuļa zona, un gaisa spiediens virpuļa zonā ir ievērojami samazināts. Negatīvā spiediena ietekmē daļa abrazīvo šķembu tiek piestiprināta abrazīvo graudu aizmugurē, veidojot adhezīvu aizsprostojumu uz naža virsmas aiz abrazīviem graudiem, un stiprinājumi lielākoties ir pelni un daļiņas.
Elektrostatiskā lauka ietekme: dažos mazos slīpēšanas zonas laukumos veidojas neliels elektriskais lauks, kas sastāv no slīpripas un sagataves. Elektriskā lauka iedarbībā dažas slīpēšanas skaidas parādīs polaritāti. Saskaņā ar pretstatu principu slīpripas darba virsmā tiks adsorbētas slīpēšanas skaidas ar slīpripas pretēju polaritāti. Pateicoties lielajam mehāniskajam spiedienam starp slīpripu un sagatavi, slīpripas virsmas adsorbētos slīpēšanas putekļus var stabili iestrādāt spraugā starp slīpripas virsmu.
2.3. Līmes bloķēšanas mehānisma analīze
Kušanas saite: Slīpēšanas procesā lielākā daļa ieejas jaudas tiek pārvērsta slīpēšanas siltumā, lai malšanas punkta temperatūra būtu 1200 k, slīpēšanas šķembas ātri oksidējas gaisā, veidojot metāla oksīdus ar zemu kušanas temperatūru. Augstas temperatūras sildīšana slīpēšanas zonā kūst vai nedaudz kūst, pārklājot slīpripas virsmu. Kad šī slīpripas virsmas daļa atkal tiek iesaistīta slīpēšanā, tā tiek izspiesta vai nostiprināta slīpēšanas spēka iedarbībā. Tiek palielināta afinitāte un saķere ar slīpripu, un daži tiek izspiesti un piestiprināti pie sagataves virsmas rievas virsmas. Veicot vairākas nejaušas slīpēšanas, ap daļiņu tiek pielīmēts daudz slīpēšanas šķembu, kas palielina slīpēšanas spēku un paaugstina temperatūru, kā rezultātā rodas apburtais cikls, kas pastiprina bloķēšanu, līdz daļiņa saplīst vai nokrīt.
Ķīmiskā saistība: ķīmiskā afinitāte starp dažādiem elementiem ir vēl viens svarīgs iemesls līmes aizbāžēšanai. Abrazīvās daļiņas un slīpēšanas materiāls saskaras augstā temperatūrā, un temperatūras faktors palielina to aktivitāti un afinitāti. Ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, tiks izraisīta ķīmiskā reakcija, kā rezultātā abrazīvās daļiņas un slīpēšanas skaidas veidos kristālu uz slīpripas virsmas, kas zaudē griešanas spēju.
3. Paša slīpripas ietekme uz aizsprostojumu
3.1 Abrazīvu veidi
Dažāda slīpripas bloķēšanas pakāpe ir ļoti atšķirīga, sākot no bloķēšanas pakāpes samazināšanas, slīpēšanas efekta uzlabošanas, dažādiem sagataves materiāliem, jāizvēlas dažāda veida abrazīvs. Ja izvēlētais abrazīvs nevar pielāgoties sagataves materiāla slīpēšanas veiktspējai, ir viegli izveidot asu bloķēšanu, lai apstrāde nevarētu noritēt normāli. Ja dzelzs oglekļa sakausējums tiek slīpēts ar korunda abrazīvu, ogleklis rada plānu oksīda plēvi ar skābekli gaisā, kas var efektīvi novērst ķīmisko afinitāti starp sagatavi un abrazīvu, bet, ja titāna sakausējums ir slīpēts, aizsprostojums ir liels. nopietnāka. Dažās rūpnīcās slīpēšanas ritenis uz slīpmašīnas netiek mainīts ilgu laiku, un tas var slīpēt visu, kas šķiet taupoši un ērti, bet faktiski zaudē efektivitāti un precizitāti.
3.2 Abrazīvo daļiņu izmērs
Abrazīvo daļiņu izmēram ir noteikta ietekme uz slīpripas aizsērēšanu, un parasti smalko graudu izmēru ir vieglāk aizsērēt nekā rupjo graudu izmēru. Tā kā smalko graudu slīpripas poru tilpums un šķērsgriezuma laukums ir mazs, palielinās smalko graudu slīpripas griešanas šķautņu skaits, arī skaidu ir vairāk un slīpēšanas temperatūra paaugstinās, smalko graudu slīpripa ir vienkārša. bloķēt nelielu griešanas laiku diapazonā. Palielinoties griešanas laikam, rupji graudains slīprips salīdzinājumā ar smalkgraudainu slīpripu, griešanas dziļums ir lielāks, abrazīvās griešanas malas nodilums ir lielāks, un slīpēšanas temperatūra paaugstinās, palielināsies šķeldas drošinātājs porās. Pēc noteikta reižu skaita rupji graudains slīpripas aizsprostojums pārsniedz smalkgraudaino slīpripas aizsprostojumu. Daļēji smalka slīpēšana un smalka slīpēšana, mazs griezums, zema temperatūra, viegls aizsprostojums, izvēlieties smalku smilšu riteni; Rupjas slīpēšanas griezums liels, augstā temperatūrā, bloķēts slīpēšanas skaidu spraugā, kausēta viela, izvēlieties rupjo slīpripu.
3.3. Slīpripas cietība
Slīpripas cietība attiecas uz abrazīvās daļiņas nokrišanas grūtībām, ko garantē saistvielas izturība. Jo lielāka ir saistvielas stiprība, jo lielāka ir slīpripas cietība, jo blāvākas ir abrazīvās daļiņas, jo nopietnāka ir sagataves berze un ekstrūzija, pirms abrazīvās daļiņas nokrīt, jo vieglāk abrazīvās skaidas tiek iepildītas slīpripas sprauga, un berzes siltumu papildina arī lielāks berzes siltums, kas nodrošina drošinātāju līmes aizbāžēšanai. Tāpēc slīpripas cietībai ir lielāka ietekme uz aizsprostojuma apjomu, un, jo cietāks ir slīprips, jo lielāks ir aizsprostojums. Normālos apstākļos slīpripas cietība ir G ~ H, un cietība D ~ 0 tiek izmantota arī dažos sarežģītos materiālos.
3.4. Slīpripas konstrukcija
Slīpripas struktūra atspoguļo proporcionālo attiecību starp abrazīvu, saistvielu un gaisa caurumu. Jo blīvāks ir slīpripas audums, jo vairāk tiek apstrādātas abrazīvās daļiņas, jo mazāks ir attālums starp griešanas malām, un slīpripa ir vieglāk bloķēta. Ritenim, kas satur 45 procentus abrazīvo vielu, ir mazāk nekā puse no vidējā aizsērējuma daudzuma nekā diskam, kurā ir 49,2 procenti abrazīvo daļiņu; Slīpēšanas disks, kas satur 53 procentus abrazīvās vielas, sasmalcina apstrādājamo priekšmetu ar divreiz lielāku aizsērējumu nekā disks, kas satur 49,2 procentus abrazīvu. Slīpējot sarežģītus materiālus, ir jāizvēlas slīpripas ar organizācijas numuru 7 līdz 9, un slīpripai ar lielu porainību ir labāks efekts.
4. Slīpēšanas apstākļu ietekme
4. 1 slīpripas līnijas ātrums
Slīpripas līnijas ātruma palielināšana samazina abrazīvo daļiņu maksimālo griešanas dziļumu, samazina skaidu šķērsgriezuma laukumu un palielina griešanas laiku un slīpēšanas siltumu. Abi šie faktori palielina aizbāžņu daudzumu, bet, ja slīpripas līnijas ātrums ir līdz noteiktai pakāpei (piemēram, līdz 50 m/s), slīpripas aizbāžņa apjoms ir ievērojami samazināts. Ražošanā slīpējot nerūsējošo tēraudu un supersakausējumu, 50 m/s slīpripas ātrums ir par 30–100 procentiem mazāks nekā 30 m/s slīpripas ātrums. Tāpēc, slīpējot sarežģītus materiālus, tiek izmantots vai nu ātrums, kas mazāks par 20 m/s, vai ātrums, kas lielāks par 50 m/s, un slīpēšanas ātrums starp tiem ir ļoti nelabvēlīgs slīpripas bloķēšanai. Dažādiem sagataves materiāliem ir noteikta kritiskā slīpripas ātruma vērtība ar nelielu aizbāžņu daudzumu.
4. 2 Sagataves ātrums
Sagataves ātruma ietekme uz slīpripas aizbāžņa pakāpi ir cieši saistīta ar citiem faktoriem griešanas apstākļos. Sagataves līnijas ātrums tiek dubultots, un slīpripas aizbāžņa apjoms tiek palielināts trīs reizes. Tas ir tāpēc, ka jo lielāks ir sagataves ātrums, jo mazāks ir abrazīvās griešanas dziļums, jo mazāks ir skaidas šķērsgriezuma laukums, kas ir līdzvērtīgs slīpripas īpašību sacietēšanai, tāpēc ir viegli izraisīt slīpripas bloķēšanu.
4. 3 Slīpēšanas metodes
Ieliktņu slīpēšana vairāk aizsērē nekā gareniskā slīpēšana. Griežot slīpēšanā, saskares laukums starp slīpripu un apstrādājamo priekšmetu ir liels, abrazīvā griešanas mala vairākas reizes jāberzē uz vienas un tās pašas slīpēšanas zīmes, slīpēšanas šķidrumam ir grūti iekļūt slīpēšanas zonā, un laikā ir augsts karstums. slīpēšana, kas ir viegli izraisīt aizsprostojumu. Gareniskais slīpēšanas kontakts ar sagataves materiālu ir viena slīpripas sānu mala. Kad nodiluma virsma zināmā mērā palielinās, slīpēšanas spēka ietekmē abrazīvās daļiņas tiek saplīsušas un saplīsušas, lai panāktu pašasināšanu. Lielākā daļa abrazīvo daļiņu var darboties asā stāvoklī, tāpēc slīpēšanas spēks un slīpēšanas siltums ir salīdzinoši zemi. Tajā pašā laikā ievērojama daļa no slīpēšanas spēka un slīpēšanas siltuma ietekmētās zonas var tikt novadīta uz sagatavi gar garenisko slīpēšanas virzienu, tādējādi tiek samazināta ķīmiskās saķeres iespēja.
4.4 Radiāls griezums
Radiālā griezuma ietekme uz slīpripas aizsprostojumu liecina par kuplas tendenci. Kad radiālais griezuma daudzums ir mazs (ap<0.01mm), the blockage phenomenon occurs. With the increase of the cut quantity, the average plug quantity also increases. When the cut quantity increases to a certain extent (ap =0.03mm), the plug quantity shows a decreasing trend, and then increases sharply with the continuous increase of the cut quantity (ap =0.04mm). When grinding difficult materials, it is very important to control the last radial cut to improve the surface quality and accuracy of the workpiece.
4.5 Slīpēšanas temperatūra
Slīpējot, jebkurš faktors, kas palielina slīpēšanas siltumu un izraisa slīpēšanas temperatūras paaugstināšanos, saasinās slīpripas bloķēšanu, un bloķēšanas forma galvenokārt ir saistīta ar bloķēšanu, un, protams, to papildina arī difūzijas bloķēšana.
4.6 Slīpripas apstrādes ātrums
Kad slīpripas apstrādes ātrums ir mazs, slīpripas darba virsma ir plakana, un palielinās efektīvu slīpēšanas instrumentu skaits uz laukuma vienību, kas samazina skaidu šķērsgriezuma laukumu un palielina griešanas skaitu, tāpēc ir viegli radīt aizsprostojumu. Kad slīpripas apgriešanas ātrums ir augsts, slīpripas darba virsma kļūst biezāka, samazinās efektīvo abrazīvo daļiņu skaits, un uz slīpripas virsmas ir ieliekums, kam ir porainības loma, un skaidas. ir viegli nomazgājami, un kausētais materiāls viegli nokrīt.
4.7 Slīpēšanas šķidrums
Dažādiem slīpēšanas šķidrumiem ir liela ietekme uz slīpēšanas efektu. Pašlaik plaši izmantotā emulsija, kas satur lielu daudzumu minerāleļļas un eļļainu piedevu, pēc atšķaidīšanas ir piena šķidrums eļļa ūdenī. Tā īpatnējā siltumietilpība un siltumvadītspēja ir maza, un intensīvas berzes procesā ir viegli izraisīt saķeres nodilumu un difūzijas nodilumu starp slīpripu un sagatavi, tādējādi slīpripas bloķēšana un slīpēšanas spēks tiek palielināts. Visbeidzot, abrazīvās daļiņas tiek saplīsušas un priekšlaicīgi nokrīt, un slīpēšanas pakāpe tiek samazināta. Lieliska slīpēšanas šķidruma izvēlei ir liela nozīme slīpēšanas veiktspējas uzlabošanā.
5. Secinājums
Slīpripas aizsērēšana ir izplatīta parādība slīpēšanas apstrādē, neatkarīgi no tā, cik saprātīgi ir izvēlēti apstrādes apstākļi, nav iespējams pilnībā novērst aizsērēšanu, taču pakāpe ir atšķirīga. Slīpripas veidam un apstrādes apstākļiem ir liela ietekme uz slīpripas nosprostojumu, taču vissvarīgākās ir apstrādātā materiāla fizikālās un mehāniskās īpašības un tas, vai tajā ir slīpēšanas šķidrums.
https://www.xfabrasive.com/vitrified-grinding-wheel/tapered-grinding-wheel.html
