Abrazīvie instrumenti ir instrumenti, ko izmanto slīpēšanai, slīpēšanai un pulēšanai.Lielākā daļa abrazīvu ir mākslīgie abrazīvi, kas izgatavoti no abrazīviem un saistvielām, kā arī dabiskie abrazīvi, kas ir tieši apstrādāti no dabīgiem minerāliem un iežiem.
Abrazīvos materiālus pēc to izejvielu avotiem iedala dabiskajos abrazīvos un mākslīgajos abrazīvos. Vienīgie dabiskie abrazīvie materiāli, ko parasti izmanto mašīnu rūpniecībā, ir eļļas akmeņi. Mākslīgie abrazīvie materiāli ir iedalīti piecās kategorijās pēc pamatformas un strukturālajām īpašībām: slīpripas, slīpēšanas galviņa, slīpas akmens, smilšu flīzes un pārklāti abrazīvi. Turklāt abrazīvos materiālus ir ierasts uzskaitīt abrazīvo instrumentu klasē.
Papildus tam, ka abrazīvie instrumenti tiek plaši izmantoti mašīnu ražošanā un citās metālapstrādes nozarēs, tos izmanto arī graudu pārstrādē, papīra rūpniecībā un nemetālisku materiālu, piemēram, keramikas, stikla, akmens, plastmasas, gumijas un koka apstrādē.
Galvenās abrazīvo materiālu īpašības ietver piecus faktorus, piemēram, abrazīvu, daļiņu izmēru, cietību, struktūru un saistvielu. Atbilstoša atlase atbilstoši dažādiem lietojumiem var tieši uzlabot apstrādes kvalitāti un ražošanas efektivitāti.
Abrazīvs:
Abrazīvie līdzekļi galvenokārt ir brūnais korunds, baltais korunds, melnais silīcija karbīds un zaļais silīcija karbīds.
Brūna korunda stingrība, piemērota oglekļa tērauda, leģētā tērauda, kaļamā čuguna, cietās bronzas un citu augstas stiepes izturības materiālu slīpēšanai. Baltajam korundam ir augstāka cietība nekā brūnajam korundam, labāka griešanas veiktspēja, piemērota tērauda, augsta oglekļa tērauda, ātrgaitas instrumentu un citu materiālu slīpēšanas procesam.
Melnā silīcija karbīda cietība ir augsta, trausla un asa, piemērota slīpēšanai, zemas stiepes izturības materiālu griešanai, piemēram: čuguns, stikls, keramika, akmens, ugunsizturīgi un tā tālāk.
Zaļajam silīcija karbīdam ir augstāka tīrības pakāpe nekā melnajam silīcija silikātam. Piemērots karbīda, optiskā stikla, dārgakmeņu, ahāta un citu cietu un trauslu materiālu slīpēšanai.
Daļiņu lielums:
Daļiņu izmēra izvēle galvenokārt ir atkarīga no sagataves virsmas apstrādes precizitātes un ražošanas efektivitātes prasībām. Rupjgraudains un vidēji graudains abrazīvs ir piemērots raupjēšanai un pusapdarei, bet smalkgraudainus abrazīvus izmanto apdarei un superfinansēšanai. Slīpēšanas fizikālās un mehāniskās īpašības ir arī faktori, kas nosaka slīpēšanas izmēru. Materiāli ar zemu cietību, elastību un stingrību jāapstrādā ar rupji graudainiem abrazīviem instrumentiem, savukārt materiāli ar augstu cietību un trauslumu ir jābūt smalkgraudainiem abrazīviem instrumentiem.
Organizācija:
Abrazīvo materiālu struktūra attiecas uz tilpuma proporcijas attiecību starp abrazīviem materiāliem, saistvielām un porām, kas veido abrazīvus. Mazāk abrazīvs, porainību sauc par vaļējiem audiem, otrādi par saspringtiem audiem.
Cieši sasaistītais slīpēšanas rīks ir piemērots smalkai slīpēšanai, formēšanas slīpēšanai un sagatavei ar nelielu apstrādes vietu un augstu virsmas apdares prasību.
Slīpēšanas instrumenti ar vidēju struktūru tiek plaši izmantoti vispārēju atlikušo sagatavju slīpēšanai.
Abrazīvie instrumenti ar vaļīgu struktūru ir piemēroti slīpēšanai ar lielu saskares virsmu, piemēram, plakanu virsmu un iekšējo apli, kā arī pret dilatāciju jutīgu sagatavju un mīkstu materiālu slīpēšanai.
Cietība:
Abrazīvu stiprums uz abrazīvu virsmas, ko satur saistviela. Vai arī ārēja spēka iedarbībā grūtības nokrist tiek sauktas par abrazīvā instrumenta cietību.
